Pētniece un linu selekcionāre Veneranda Stramkale stāsta, ka pēc valsts neatkarības atjaunošanas linu rūpniecība iznīka, zinātnes centros ar linkopību saistītos pētījumus pārtrauca, selekciju likvidēja, jo atbalsta maksājumu nebija. Tagad prieks, ka lini Latvijā ne tikai tiek audzēti, bet notiek arī darbs pie šīs kultūras selekcijas. V. Stramkale, 2018. gadā saņemot “Sējēja” balvu “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā”, publiskajā telpā teica: “Priecājos, ka izdevās īstenot ideju un izveidot dāvanu Latvijas simtgadei – jauno linu šķirni ‘Viļāni’. Tā zied baltiem, nevis ziliem ziediem, un tās ražība pārsniedz 7 t/ha.” Selekcionāre uzsvēra, ka jauna linu šķirne Latvijā nav tikusi nedz reģistrēta, nedz selekcionēta jau vairāk nekā 80 gadu. Šķirne ‘Viļāni’ iekļauta arī Eiropas šķirņu katalogā. V. Stramkale priecājas, ka pēc šķirnes reģistrēšanas ir bijusi liela zemnieku vēlme šos linus audzēt. Pašlaik Latvijā gan eļļas, gan šķiedras ieguvei audzē Rietumeiropas valstīs selekcionētas linu šķirnes, kas Latvijas augsnes un klimatiskajos apstākļos nenodrošina stabilu linu salmiņu un sēklas ražu. Tās ienākas pārāk vēlu, nevar iegūt kvalitatīvu linu šķiedru.
Interese par kaņepju audzēšanu strauji palielinās
Arī kaņepes ir sens kultūraugs, kas no Āzijas dienvidiem Latvijā ienācis jau 8. gadsimtā. Latvija ir fenomenāla valsts, jo mums ir vietējās kaņepes. Citur tās nav saglabājušās.
Latvijā kaņepju sējumu platības palielinās, pērn notikusi visai strauja izaugsme – par vairāk nekā 30%, tomēr aizvien vērojama liela atpalicība no kaimiņvalstīm. LAD ziņo, ka 2022. gadā atbalsts maksāts par 1263 ha lielu kopējo kaņepju platību. Gadu iepriekš atbalstīja kaņepju stādījumus 856 ha platībā. Lielākais kaņepju audzētājs ir Talsu novada Ģibuļu pagastā – SIA “L.A.P.” tās audzē aptuveni 143 ha platībā. Ar 92 ha seko Saldus novada Lutriņu pagasta SIA “Purenīte” un Dienvidkurzemes novada Vērgales pagasta SIA “Dižgrāveri” ar gandrīz 88 ha. Savukārt Burtnieku novada ZS “Adzelvieši”, kur saimnieko Grīnbergu ģimene, bija pirmie, kas pēc brīvības atgūšanas Latvijā sāka audzēt kaņepes, un šobrīd tās audzē vairāk nekā 10 ha platībā. Produkcijas klāstā ir kaņepju aizdars, eļļa, kā arī grauzdētas un svaigas sēklas.
Raksta avots un viss raksts: Latvijas Avīze https://www.la.lv/vai-latviju-prieces-ziedosu-linu-un-leknu-kanepju-lauki
Interese par kaņepju audzēšanu strauji palielinās
Arī kaņepes ir sens kultūraugs, kas no Āzijas dienvidiem Latvijā ienācis jau 8. gadsimtā. Latvija ir fenomenāla valsts, jo mums ir vietējās kaņepes. Citur tās nav saglabājušās.
Latvijā kaņepju sējumu platības palielinās, pērn notikusi visai strauja izaugsme – par vairāk nekā 30%, tomēr aizvien vērojama liela atpalicība no kaimiņvalstīm. LAD ziņo, ka 2022. gadā atbalsts maksāts par 1263 ha lielu kopējo kaņepju platību. Gadu iepriekš atbalstīja kaņepju stādījumus 856 ha platībā. Lielākais kaņepju audzētājs ir Talsu novada Ģibuļu pagastā – SIA “L.A.P.” tās audzē aptuveni 143 ha platībā. Ar 92 ha seko Saldus novada Lutriņu pagasta SIA “Purenīte” un Dienvidkurzemes novada Vērgales pagasta SIA “Dižgrāveri” ar gandrīz 88 ha. Savukārt Burtnieku novada ZS “Adzelvieši”, kur saimnieko Grīnbergu ģimene, bija pirmie, kas pēc brīvības atgūšanas Latvijā sāka audzēt kaņepes, un šobrīd tās audzē vairāk nekā 10 ha platībā. Produkcijas klāstā ir kaņepju aizdars, eļļa, kā arī grauzdētas un svaigas sēklas.
Raksta avots un viss raksts: Latvijas Avīze https://www.la.lv/vai-latviju-prieces-ziedosu-linu-un-leknu-kanepju-lauki